Izvēlne
IMG_2535.JPG

Alus sastāvs

Alus sastāvs ir nemainīgs jau vairākus gadsimtus.

Ūdens

Svarīgākā alus sastāvdaļa ir ūdens – ūdens sastāvs alū ir apmērām 90%. Piemēram, ”Aldaris” ražošanas procesā izmanto augstākās kvalitātes ūdeni, kas tiek speciali filtrēts un attīrīts , un tam tiek pievienoti minerāli, lai nodrošinātu visaugstāko alus kvalitāti.

Iesals

Viena no svarīgākajām alus sastāvdaļām ir graudi – tie tiek mērcēti, diedzēti un kaltēti, pagatavojot iesalu. Mieži ir populārākie graudi, kurus izmanto alus brūvēšanai. Atkarībā no izvēlētajām kaltēšanas metodēm tiek iegūti dažādi alus miežu iesali. ”Pilsner” jeb gaišais iesals ir vispopulārākais un tiek izmantots praktiski visās alus receptēs. Tieši no iesala tipa ir atkarīga alus krāsa. Tomēr mieži nav vienīgie graudi, kurus izmanto alus brūvēšanā – var izmantot arī kviešus, kukurūzu, rīsus, kā arī citus graudus.

Apiņi

Pasaulē ir vairāk nekā 120 apiņu šķirnes. Apiņi ir kaņepju dzimtas vīteņaugs, kas aug čiekuros, un vislabāk tie aug 35⁰-55⁰ platuma grādos ziemeļu un dienvidu puslodēs.. Jāņem gan vērā, ka šobrīd lielākā daļa pasaules alus darītavu izmanto granulētus apiņus – tie ir tie paši apiņi, bet sasmalcināti un sapresēti granulās. Apiņi piešķir alum raksturīgo rūgtumu un aromātu, bet galvenais – apiņi ir dabiskais konservants, kas nodrošina ilgāku alus uzglabāšanas laiku.

Raugs

Raugs ir tieši tā sastāvdaļa, kas noved alus darīšanas procesu līdz galam un no saldās misas izveido gardu alu. Parasti gala produktā rauga daļiņas vairs nav. Izņēmums gan ir nefiltrētie alus veidi. Raugs arī ietekmē alkohola saturu, kā arī pārējo sastāvdaļu garšu un aromātu.

kafido .com Kaspars Filips Dobrovolskis-98.jpg

Alus brūvēšana

Alus kvalitāte tiek vērtētā pēc četriem kritērijiem: izskats, aromāts, garša un balanss (pēcgarša). Alus brūvēšanas process sastāv no 11 svarīgiem soļiem, katrs no tiem spēlē izšķirošo lomu alus kvalitātes noteikšanā.

1.  Iesala gatavošana

Alus brūvēšanā izmanto miežu iesalu, kuru iegūst mērcējot,diedzējot un kaltējot alus miežu graudus.

2.  Iesala drupināšana 

Iesala drupināšanas laikā iesala graudus sasmalcina un atdala no graudu apvalkiem.

3.  Iejava gatavošana

Sadrupinātos graudus sajauc ar ūdeni un iegūst iejavu, kuru uzsilda līdz noteiktai temperatūrai un notur tik ilgi līdz iesalā esošais ekstrakts pārvēršas dzirā, ko sauc par misu.

4.  Iejava filtrēšana

Iejavu filtrē, lai atdalītu pārcukurotā iesala ekstrakta dziru jeb misu no sadrupinātajiem iesala graudiem un to apvalkiem jeb drabiņām.

5.  Misas vārīšana

Iegūto misu vāra, tai pievienojot apiņus. Vārīšanas laikā apiņu rūgtums nonāk misā, kas piešķir alum raksturīgo rūgtumu un nodrošina atbilstošu putu kvalitāti.

6.  Misas dzidrināšana

Misu dzidrina speciālā katlā, kurā atdala olbaltumvielas, kas radušās vārīšanas laikā.

7.  Misas dzesēšana

Alus misu atdzesē līdz noteiktai raudzēšanas temperatūrai,kas katrai alus šķirnei ir atšķirīga.

8.  Misas raudzēšana

Raudzēšanas laikā alus raugs pārraudzē saldās misas cukuru alkoholā un ogļskābē. Tad alus iegūst tam raksturīgo aromātu un garšu. Pēc raudzēšanas alu zemā temperatūrā nogatavina.

9.  Alus nogatavināšana

Kad aktīvais rūgšanas process ir beidzies, alu vēl zemā temperatūrā nogatavina, lai tas pilnībā iegūtu sev raksturīgās garšas īpašības.

10. Alus filtrēšana

Filtrēšanas laikā no alus atdala atlikušās olbaltumvielas un raugu, un pēc tam alus kļūst dzidrs. Filtrēšanai izmanto dabisku,no jūras dzīlēm iegūtu vielu – kizilguru. Nefiltrētajām alus šķirnēm  filtrēšana nenotiek.

11. Pildīšana

Miestiņu iepilda alus cienītājiem ērtā iepakojumā, kas ļauj saglabāt alus kvalitāti un īpašo garšu.