1811. gadā pasaulē nāk Carlsberg alus darītavas dibinātājs Jakobs Kristians Jakobsens (Jacob Christian Jacobsen). 1835. gadā, pēc tēva nāves, J.K.Jakobsens iet tēva pēdās un sāk strādāt kā alus darītājs. J.K. ir dzimis šim amatam. Alus brūvēšana ir J.K.Jakobsena kaislība. Viņu kopš agras bērnības aizrauj dabaszinātnes un viņš visu mūžu strādā pie alus kvalitātes uzlabošanas. Vispirms viņš apmeklē Bavāriju, kur apgūst jauna alus brūvēšanas tehnoloģiju Gabriela Zedlmaira (Gabriel Sedlmayr) Zum Spaten alus darītavā Minhenē. 1845. gada vasarā J.K. ar diližansu, zirgu transportlīdzekli, atgriežas Dānijā, vezdams līdzi divus podus ar Spaten ieraugu, kas ievietoti šim uzdevumam pielāgotā cepures kastē.

Garajā ceļā viņš dzesē ieraugu, bieži apstādamies un laistot to ar aukstu ūdeni. J.K.Jakobsens pirmās gaišā alus porcijas brūvē savas mātes vara mazgājamā bļodā. Viņš strādā savā alus darītavā, līdz iegūst vēlamo rezultātu. Jaunajam gaišajam alum vajadzēja jaunu alus darītavu ar plašām, vēsām noliktavas telpām. Viņš apvieno sava piecgadīgā dēla Karla (Carl) vārdu ar dāņu vārdu „pakalns” (bjerg) un rada jaunās alus darītavas nosaukumu, ko uzbūvē ārpus Kopenhāgenas, pie pašas pilsētas robežas. Tā 1847. gadā tiek nodibināta Carlsberg alus darītava. Starptautisku atzinību tā gūst 21 gadu vēlāk, kad Carlsberg alu sāk eksportēt uz Lielbritāniju.

J.K.Jakobsens to izmanto, lai alus darītavu kārtējo reizi modernizētu. Viņš uzstāda dzesēšanas sistēmu, kas uzlabo alus kvalitāti, un tā rezultātā būtiski pieaug pārdošanas apjomi. Drīz Jakobsena dēls Karls atgriežas no Eiropas, kurp bija devies, lai apgūtu alus darītāja amata smalkumus. Tēvs viņu ir uzaicinājis darīt pašam savu alu nesen uzceltajā brūža piebūvē. Dēls savai alus darītavai dod nosaukumu Ny Carlsberg (dāņu valodā ny — jauns). Pirmkārt, Karls palielina ražošanas apjomu, saīsinot alus darīšanai patērēto laiku uz pusi, lai apmierinātu pieprasījumu pēc Carlsberg alus. 10 gados Karla Ny Carlsberg pārdošanas apjomi pārspēj viņa tēva Gammel Carlsberg (dāņu val. gammel — vecs) pārdošanas apjomus. Karls pārdod savu alu ar Carlsberg prečzīmi, taču viņa tēvam par sarūgtinājumu Karla ražotā alus uzglabāšanas laiks ir īsāks. Tas izraisa nesaskaņas starp tēvu un dēlu. J.K.Jakobsens ar juristu palīdzību panāk, ka Karlu izraida no brūža piebūves un ar tiesiskiem līdzekļiem cenšas ierobežot viņa ražošanas jaudu. Viņš pat mēģina piespiest Karlu mainīt viņa alus darītavas nosaukumu. J.K. vēlas arī paturēt tiesības uz etiķetes noformējumu, bet Karls atsakās sadarboties. Visbeidzot, 1886. gada oktobrī, īsi pirms J.K.Jakobsena nāves, tēvs un dēls salīgst mieru.

Ap 1883. gadu profesors Emīls Kristians Hansens (Emil Christian Hansen) izdara atklājumu, kas nodrošina alus ražošanas procesa stabilitāti. Viņš atklāj, ka mikroorganismi ir dažādas sēnes, kā arī to, ka rauga kultūru ir iespējams audzēt. Viņš iegūst tīru rauga kultūru un uz visiem laikiem maina alus darīšanu. Tīra rauga audzēšanas metode ir veselu bagātību vērta un potenciāli var radīt īstu apvērsumu alus kvalitātes jomā. J.K. Jakobsens nolemj nepaturēt šo metodi noslēpumā, bet gluži pretēji – dara to pieejami alus brūvētājiem visā pasaulē. Iespējams, J.K.Jakobsens zināja, ka oriģinālu neviens nepārspēs, vai arī viņš uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, daudzos alos būs neliela daļiņa Carlsberg. Lai kāda bija viņa motivācija, lielāko daļu gaišo alu mūsdienās ražo, izmantojot Carlsberg raugu.

Vēlāk, 1909. gadā, dāņu ķīmiķis doktors Serens P.L.Serensens (Søren P.L.Sørensen), Carlsberg laboratorijas Ķīmijas nodaļas vadītājs, Carlsberg laboratorijā izstrādā pH skalu. Viņa pētījumiem bija ārkārtīgi liela nozīme alus darīšanas nozarei un zinātniskās pētniecības jomā. pH skalu izmanto, lai noteiktu, kā šķidrums reaģēs un mijiedarbosies ar dzīviem organismiem. 20. gs. gaitā Carlsberg laboratorija piedalījās enzīmu pētniecībā un turpina darbu šajā jomā arī šobrīd.

1904

Dāņu arhitektam un māksliniekam Tūrvaldam Bindesbellam (Thorvald Bindesbøll) pasūta etiķetes noformējuma izstrādi, kas uz visiem laikiem maina Carlsberg alus ārējo veidolu. Tajā pašā gadā Carlsberg alus darītava kļūst par pirmo dāņu alus darītavu, kas piegādā alu Dānijas karaļa galmam. Kronis uz Carlsberg etiķetes liecina par šo godpilno pasūtījumu. Uz etiķetes atainotā apiņu lapa simbolizē Carlsberg alus ražošanā izmantotās dabiskās izejvielas. J.K.Jakobsenam un viņa dēlam Karlam rūpēja arī Carlsberg alus darītavas ārējais izskats. Gan tēvs, gan dēls uzskatīja, ka pievilcīga apkārtne, piemēram, māksla, var rosināt optimistisku skatu uz dzīvi. Viņi vēlējās eksperimentēt ar jauniem arhitektūras stiliem ražošanas ēkās un centās radīt estētiski pievilcīgu alus darītavas vizuālo veidolu.

Karls Jakobsens vēlējās pierādīt, ka rūpnīcas skurstenis var būt mākslas darbs. 1900. gadā pēc viņa pasūtījuma uzbūvēja Carlsberg slaveno savērpto skursteni. Zvaigžņu vārtus pie sākotnējās ieejas rotā divpadsmit staru zvaigzne, kas ir vecā Carlsberg preču zīme. Karla Jakobsena ziloņu tornis, iespējams, ir visslavenākā celtne alus darītavas teritorijā. Ziloņi simbolizē Karla četrus izdzīvojušos bērnus. Jakobsens izvēlējās ziloni kā simbolu, jo tas asociējas ar spēku, lojalitāti un strādīgumu. Tie ideāli atbilda viņa devīzei Laboremus Pro Patria (latīņu val. strādāsim tēvzemei).

1968

Laikā no 1968. gada līdz 1981. gadam Carlsberg aizvien vairāk izvērš darbību starptautiskā līmenī un atver alus darītavas dažādās pasaules valstīs. Pirmo alus darītavu ārvalstīs atver 1968. gadā. 1972., 1974. un 1981. gadā Carlsberg atver alus darītavas Malaizijā, Apvienotajā Karalistē un Honkongā.

Pēc 1976. gada Carlsberg un Tuborg pārdošanas apjomi ārpus Dānijas ievērojami pārsniedz to pārdošanas apjomus Dānijā. Carlsberg un Tuborg produktu panākumus visā pasaulē skaidro ar izpratni par kvalitāti, zinātību un tehnoloģisko kompetenci.

20. gs. 90. gados Carlsberg turpina attīstīties kā starptautisks uzņēmums, palielinot dalību vai iegādājoties arvien jaunu alus darītavu akcijas Portugālē, Zviedrijā, Itālijā, Vjetnamā, Ķīnā, Polijā, Latvijā un Horvātijā.