1865. gads
alus darītavas Aldaris pirmsākumi
1865. gads
Alus darītavas "Aldaris" pirmsākumi meklējami 1865. gadā, kad pēc latviešu zemnieku dēla Johana Daudera jeb Jāņa Daudes (1820-1879) ieceres Rīgas nomalē tika uzcelta alus darītava Waldschlösschen jeb Meža pils. Aldaris ir viena no retajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas savā vēsturiskajā vietā un arī alus brūvēšanas tradīcijas ir saglabājusi līdz mūsdienām.
Eiropas modernākā alus darītāva
Alus darītava Waldschlosschen plašāku atzinību iegūst 1906. gadā organizētajā Rīgas fabrikantu biedrības sapulcē, kas turpmākajos gados neatlaidīgi cīnījās par alus nozarei labvēlīgu vidi. 20. gadsimta sākumā Eiropā nav modernākas alus darītavas par Waldschlosschen. Tolaik tika brūvētas sešas alus šķirnes, no kurām iecienītākie bija Portera un Eksporta alus.
1937
Tiek nodibināta valsts akciju sabiedrība Aldaris. Uzņēmuma simboliku izveido mākslinieks Artūrs Apinis, kura radītie elementi etiķetēs atrodami arī mūsdienās. Jaunais alus darītavas nosaukums tiek izvēlēts, pateicoties aptaujai, kurā piedalījās 3339 cilvēki. Brūvētava piedzīvoja lielas un modernas pārmaiņas, kas iekļāva īpašu iekārtu ievešanu no Vācijas, kā piemēram, vara tankus, kuri atrodas Aldarī vēl mūsdienās. Taču ir jāpiemin fakts, ka šie tanki vairs netiek izmantoti alus brūvēšanā.
1939
Alus darītava Aldaris tiek atzīta par modernāko alus darītavu Ziemeļeiropā, kas spēj saražot sešus miljonus litru alus gadā. Brūvētavā tiek ierīkota arī sulu nodaļa. Tirgū parādās divas Aldara ražotas ābolu sulas šķirnes – dabiskā un saldinātā, kā arī dabīgā augļu sulu putojošā limonāde. Jūlija vidū tirgū nonāk Aldara Gaišais.
1940. gads
Aldaris gadā brūvē 8 miljonus litru alus, kas ir 45% no visa Latvijas alus patēriņa.
1969. gads
Aldaris paplašina un modernizē pildītavu - jaunās pildītavas līnija spēj izlaist 12 000 pudeļu stundā.
1976. gads
Aldari apvieno ar Vārpas, Iļģuciema alus darītavu un Rīgas 3. alus darītavu zem kopīga nosaukuma: ražošanas apvienība Aldaris. Galvenā ražotne Aldaris Rīgā, Tvaika ielā 44, tiek rekonstruēta un paplašināta. Tiek uzstādītas modernas Čehoslovākijas un Vācijas iekārtas alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanai.
1986
Aldaris brūvēja 3.3 miljonus litru alus, kopā 10 šķirnes, t.sk. Rīgas un Aldara alu. Tika uzstādīta automātiskā līnija pasterizēta alus pagatavošanai. Alus apstrāde paaugstinātā temperatūrā palielināja alus glabāšanas ilgumu līdz 1-3 mēnešiem, paverot iespēju uzsākt Aldara produkcijas eksportu. Aldaris gatavoja dzērienus uz iesala bāzes - Veselību un Krievu kvasu. Tika paplašināts arī bezalkoholisko dzērienu sortiments ar dzērieniem Pienenīte, Baikal un Tarhūns.
1992
Aldaris uzsāk sadarbību ar skandināvu koncernu Baltic Beverages Holding (BBH). Vēlāk notiek uzņēmuma privatizācija, alus darītavas Aldaris daļas iegūst gan BBH, gan uzņēmuma darbinieki.
2008
Kopš 2008. gada Aldaris ir kļuvis par daļu no Carlsberg Grupas – lielākā alus ražotāja Ziemeļeiropā un Austrumeiropā un viena no lielākajiem pasaulē. Jaunais reģionālais sadalījums paredz, ka turpmāk Aldaris būs viena no Carlsberg Ziemeļeiropas reģiona alusdarītavām, paverot uzņēmumam jaunas sadarbības iespējas ar pārējām reģiona ražotnēm no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Baltijas valstīm.
2014. gads
Darbu atsāk Aldara vēsturiskā alus darītava, kas atrodas tajā pašā ēkā, kurā meklējami Aldara pirmsākumi - leģendāra alus darītava Waldschlosschen. 1,3 miljoni eiro tika investēti jaunās iekārtās, kas ir paredzētas ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanai.
2015. gads
Aldara 150. gadu jubilejā, Muzeju nakts ietvaros savas durvis ver vaļā pirmais alus muzejs Latvijā – Aldara alus muzejs. Tas ir modernākais alus muzejs Baltijā, atklāšanas dienā muzejs kopumā uzņēma vairāk nekā 10 000 viesu. Muzeja rekonstrukcijā un labiekārtošanā tika investēti 1,5 miljoni eiro.
Central & Eastern Europe and India
-
Azerbaijan
-
Belarus
-
Bulgaria
-
Croatia
-
Estonia
-
Greece
-
Hungary
-
India
-
Italy
-
Kazakhstan
-
Latvia
-
Lithuania
-
Serbia
-
Ukraine